Arī šie naudas līdzekļi tiekot uzskatīti par laimestu, un atbilstoši apstrīdētajām normām par tiem esot jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Otrkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklim no izložu un azartspēļu laimestiem ir fiskāla funkcija, un apstrīdētās normas ir vērstas uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā. Asociācija un Biedrība norāda, ka azartspēļu ierobežojumi, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir iemesls, kura dēļ paplašinoties nelegālais azartspēļu tirgus, kurā spēlētāji vispār netiekot aizsargāti no azartspēļu negatīvās ietekmes. Tā kā objektīvā neto principu var neattiecināt uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, nav pamata secināt, ka coin lucky strike ios šā principa nepiemērošana neatbilstu taisnīguma principam un būtu nesamērīga. Valsts budžetā un pašvaldību budžetos tiekot iemaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko varot izmantot dažādu ar sabiedrības labklājības aizsardzību saistītu pasākumu īstenošanai.

Tiesa ņēma vērā arī to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā no visa izložu un azartspēļu laimesta, bet tikai no tās daļas, kas pārsniedz 3000 euro taksācijas gadā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem netiek maksāts dubultā apmērā par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem un šo nodokli nevar uzskatīt par konfiscējošu. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā no visa izložu un azartspēļu laimesta, bet tikai no tās daļas, kas pārsniedz 3000 euro taksācijas gadā. Gadā tika pieņemti Likuma grozījumi, ar kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem tika izslēgts. Asociācija norāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem būtu atceļams pavisam. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem kalpo arī valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielināšanai, un šie ieņēmumi var tikt izmantoti sabiedrības labklājības nodrošināšanai.

9.3 Šā panta 9.2 daļā minētā darba samaksa ir ienākums, kas gūts ārpus Latvijas Republikas pie tāda darba devēja, kurš nav Latvijas Republikas rezidents, un tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā saskaņā ar šā likuma 19.panta noteikumiem. 4) ar algas nodokli apliekamos ienākumus, no kuriem darba ņēmējs ir tiesīgs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu. Vai 11.1 panta piemērošanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību uz taksācijas gada sākumu nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības atskaitot aprēķināto nolietojumu par pirmstaksācijas periodiem.

Azartspēļu laimesta nodoklis Latvijā: procentuālās summas

• Ja kriptoaktīvi tiek mainīti pret citiem kriptoaktīviem, nesaņemot citu atlīdzību naudā vai naturālā izteiksmē, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad maiņas rezultātā iegūtie kriptoaktīvi tiek atsavināti, saņemot naudu, preces vai pakalpojumus.
• Tādējādi ienākums no kapitāla pieauguma 3.darījuma brīdī ir 525 EUR (950 – (0,5 x 850)), bet nodoklis ir 133,88 EUR (0,255 x 525).
• Gadā tika pieņemti Likuma grozījumi, ar kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem tika izslēgts.
• Ņemot to vērā, tirgū ir daudzi daudzsološi kripto projekti ar potenciālu nest lielu peļņu.
• Decembrī Saeima pieņēmusi likumu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli““, paredzot būtisku azartspēļu nodokļa palielinājumu – par 20 procentiem.

204) izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. 26) izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. Aprēķina un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli no visas laimesta summas pēc 25% likmes, ja laimests (tā vērtība) pārsniedz 500 latu. Neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja laimests (tā vērtība) nepārsniedz 500 latu; Izdoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 9.panta pirmās daļas 5.punktu

Cik daudz kriptovalūtu pastāv?

2) 2015.taksācijas gadā — 23 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2015.taksācijas gadu. 1) 2014.taksācijas gadā — 24 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2014.taksācijas gadu; Līdz šā likuma 39.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ normu piemērošanas noteikumi“, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019.

Likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem. Tāpat nodokļu maksātājiem bijis problemātiski nodrošināt ar izložu un azartspēļu laimestu saistīto attaisnojuma dokumentu pievienošanu gada ienākumu deklarācijai, jo tie netika uzkrāti un bija grūti pierādīt to saistību ar konkrētu laimestu. Jau tad esot konstatēts risks, ka izložu un azartspēļu laimestu saņēmēji savās gada ienākumu deklarācijās laimestus nenorāda, jo ienākuma izmaksātājam nav bijis pienākuma laimestu reģistrēt un identificēt. Arī izskatāmajā lietā pieaicinātās personas – Finanšu ministrija un Biedrība – norāda, ka izložu un azartspēļu laimesti ir atkarīgi no veiksmes un tos nevar salīdzināt ar ienākumiem no saimnieciskās darbības.

Lai gan azartspēļu laimesta nodoklis var šķist kā papildu slogs spēlētājiem, tas kalpo kā mehānisms, lai nodrošinātu, ka azartspēļu nozare sniedz ieguldījumu sabiedrības labklājībā. Latvijā azartspēļu laimesta nodoklis ir svarīgs valsts budžeta ieņēmumu avots, un tā nākotnes perspektīvas ir cieši saistītas ar valsts ekonomisko politiku un sabiedrības attieksmi pret azartspēlēm. Kopumā azartspēļu laimesta nodoklis Latvijā ir sarežģīts jautājums, kas prasa līdzsvarotu pieeju.

Gada apliekamajā ienākumā ietver un ar nodokli apliek izložu un azartspēļu laimestus, ja to kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 eiro. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek azartspēļu laimesta vērtību. Turklāt grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz, ka no 2025. Fiziskai personai jāmaksā nodoklis no visiem izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gadā pārsniedz 3000 EUR. Cilvēkam jāmaksā nodoklis no visiem izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsummas vērtība pārsniedz 3000 eiro.

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un grozījumi Azartspēļu un izložu likumā tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. 2024.gada 8.oktobrī Ministru kabinets izskatīja grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. 2023 gada decembrī publicēti grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas stājās spēkā 2024. Saskaņā ar “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vienreizēji azartspēļu vai izložu laimesti līdz 3000€ nav apliekami ar nodokli. 1 “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.

Ņemot vērā minēto, sniedzot internetā pakalpojumus, uzņēmuma grāmatvedībā ir jāatspoguļo gan sniegtie pakalpojumi, gan norēķini ar pakalpojumu saņēmējiem, tostarp norēķini, izmantojot virtuālo valūtu (kriptovalūtu), minētos darījumus novērtējot eiro. EM rosina grozīt likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“, lai turpmākos trīs gadus – no 2025. Šajā gadījumā jāreģistrē saimnieciskā darbība un kopsummā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.